Nauru
Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai polinēziešu un mikronēziešu tautas. 19. gadsimta beigās Vācijas Impērija to anektēja un izveidoja par savu koloniju, bet pēc Pirmā pasaules kara tā kļuva par Austrālijas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes kopmandātteritoriju. Otrā pasaules kara laikā Nauru okupēja Japānas Impērija, bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai 1968. gadā.
Nauru prezidents ir Barons Vaka, kas vada 19 locekļu vienpalātas parlamentu. Valsts ir ANO, Nāciju Sadraudzības, Āzijas attīstības bankas un Klusā okeāna salu foruma dalībniece. Nesen Nauru kļuva par valsts starptautiskās atjaunojamo energoresursu aģentūras locekli.
Sākotnēji Nauru apdzīvoja polinēziešu un mikronēziešu tautas apmēram pirms 3000 gadiem.
Britu jūras kapteinis Džons Ferns, vaļu mednieks, kļuva par pirmo rietumnieku, kurš apmeklēja Nauru 1798. gadā. No 1830. gada nauruiešiem bijusi saskare ar eiropiešiem no vaļu medību kuģiem un tirgotājiem, kuri papildināja savus krājumus Nauru salā. Ap šo laiku dezertieri no Eiropas kuģiem sāka dzīvot uz salas. Salinieki tirgoja pārtiku apmaiņā pret palmu vīnu un šaujamieročiem. Šaujamieroči tika izmantoti 10 gadu ilgajā nauruiešu cilšu karā, kas sākās 1878. gadā.
1888. gadā Vācijas Impērija to anektēja un izveidoja par savu koloniju. Vācu ierašanās beidza pilsoņu karu. Karaļi kļuva par salas valdniekiem. Kristiešu misionāri no Gilberta salas ieradās Nauru 1888. gadā. Vācieši salu nosauca par Nawodo vai Onawero.
Alberts Fullers Ellis 1900. gadā uz Nauru salas atklāja fosfātu. 1906. gadā fosfātu sāka izmantot. 1907. gadā to sāka ekportēt uz Vāciju. 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Nauru ieņēma Austrālijas karaspēks. Austrālija, Jaunzēlande un Apvienotā Karaliste parakstīja Nauru salu vienošanos 1919. gadā, radot Britu fosfāta komisiju (BFK), kas pārņēma tiesības uz fosfāta ieguvēm Nauru salā.
Sala pārcieta gripas epidēmiju 1920. gadā. Daudzi nauruieši nomira no epidēmijas. 1923. gadā Tautu Savienība deva Austrālijai oficiālas pilnvaras pār Nauru kopā ar Apvienoto Karalisti un Jaunzēlandi. 1940. gada 6. un 7. decembrī vācu papildu kreiseri Komet un Orion Nauru tuvumā nogremdēja piecus piegādes kuģus. Komet tad apšaudīja Nauru fosfāta ieguves teritorijas un naftas produktu uzglabāšanas noliktavas.
Japāņu karaspēks okupēja Nauru 1942. gada 25. augustā. Japāna uzcēla lidlauku, kas pirmo reizi tika bombardēts 1943. gada 25. martā, lai novērstu pārtikas piegādi Nauru. Japāņi deportēja 1200 nauruiešus un padarīja tos par strādniekiem uz Hukas salas. Amerikāņi Nauru beidzot atbrīvoja 1945. gada 13. septembrī, kad japāņu komandieris Hisayaki Soeda padevās Austrālijas karaspēkam.
Tika veikti pasākumi, lai atgrieztu no Huka salas 737 nauruiešus, kas izdzīvoja japāņu gūstu. Viņi atgriezās Nauru uz BPC kuģa Trienza klāja 1946. gada janvārī. 1947. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija deva Austrālijai, Jaunzēlandei un Apvienotajai Karalistei pilnvaras pār Nauru.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
AUD | Austrālijas dolārs (Australian dollar) | $ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
NA | Nauruiešu valoda (Nauru language) |