Orenburgas apgabals (Orenburg Oblast)
 |
 |
Zelta Ordas sabrukuma periodā 15. gadsimta sākumā tagadējās Orenburgas apgabala teritorijā nodibinājās Nogaju orda, pēc 1456. gada austrumu daļa ietilpa Kazahu hanistē. 1568. gadā kazahi uzvarēja Nogaju ordu kauja pie Embas upes, bet bija spiesti atkāpties nogajiešu sabiedroto krievu priekšā. Krievijas cariste līdz 1634. gadam pakļāva apgabala rietumu daļu un veicināja kazaku pārcelšanos uz pierobežas zemēm.
Krievijas Impērijas laikā 1743. gadā uz robežas ar Kazahu hanisti pie Jaikas upes uzcēla Orenburgas cietoksni, kas bija jaunizveidotās Orenburgas guberņas centrs, kurā ietilpa Orenburgas, Ufas un Isetas provinces. 1755. un 1773.—1775. gadā notika vietējo iedzīvotāju sacelšanās. 1865. gadā Orenburgas guberņas ziemeļu daļā izveidoja Ufas guberņu. Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1920. gadam Orenburgas apgabala teritorija ietilpa kazahu Alašordas (Алаш-Орда) republikā.
Pēc kara beigām 1920. gada augustā padomju valdība Orenburgas guberņas teritoriju iekļāva Kirgīzu Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas (Kirgīzu APSR) sastāvā, pie kam tās galvaspilsēta atradās Orenburgā. 1925. gada aprīlī izveidoja Kazahu APSR un Orenburgas apgabalu izdalīja no tās. 1938. gadā Orenburgu pārdēvēja par Čkalovu (Чка́лов). Otrā pasaules kara laikā uz to evakuēja daudzus PSRS Eiropas daļas rūpniecības uzņēmumus kopā ar to strādniekiem.
1954. gada 14. septembrī Padomju armija Tockas poligonā 215 km no Čkalovas veica slepenu 40 kilotonnu jaudīgas atombumbas izmēģinājumu maršala Žukova vadībā, lai izpētītu sprādziena ietekmi uz militāro tehniku un personālu. Uzskata, ka no radiācijas cieta apmēram 45 000 cilvēku, dažu gadu laika pēc sprādziena no apstarojuma izraisītām slimībām mira vairāki tūkstoši cilvēku. 1957. gadā Orenburga atguva savu seno nosaukumu.
Ģeogrāfiskā karte - Orenburgas apgabals (Orenburg Oblast)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |
