Pauela sala (Powell, isla)
Pauela sala (en, es) ir sala Antarktikā, trešā lielākā Dienvidorkneju salu arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā, Vašingtona šaurums austrumos to atdala no Lorija salas, Ljūtveita šaurums rietumos — no Koroneišenas salas. Dienvidos no Pauela salas izvietojusies Fredriksena sala un vairākas citas nelielas saliņas. Lielāko salas daļu klāj ledāji, austrumu piekrastē līdzenuma ledājs, rietumu — līdz 620 m augsta kalniene. Salas dienviddaļa un piekrastes saliņas iekļautas speciāli aizsargātajā areālā Nr. 111, kā arī atzītas par putniem nozīmīgu vietu.
Salu 1821. gada decembrī atklāja un aptuveni nokartēja kā vienu salu vaļu mednieki Džordžs Pauels un Natenjels Pālmers. 1822.—1824. gadu ekspedīcijā Džeimss Vedels salu nokartēja kā divas atsevišķas un nosauca dienviddaļu par Čērčlija salu (Cruchleys Island) un ziemeļdaļu par Dibdinsa salu (Dibdins Island). 1837.—1840. gados salu kartēja Francijas Antarktiskā ekspedīcija Žila Dimona d'Irvila vadībā atkal kā divas salas ar kopēju nosaukumu Pauela salas.
Salu 1821. gada decembrī atklāja un aptuveni nokartēja kā vienu salu vaļu mednieki Džordžs Pauels un Natenjels Pālmers. 1822.—1824. gadu ekspedīcijā Džeimss Vedels salu nokartēja kā divas atsevišķas un nosauca dienviddaļu par Čērčlija salu (Cruchleys Island) un ziemeļdaļu par Dibdinsa salu (Dibdins Island). 1837.—1840. gados salu kartēja Francijas Antarktiskā ekspedīcija Žila Dimona d'Irvila vadībā atkal kā divas salas ar kopēju nosaukumu Pauela salas.
Ģeogrāfiskā karte - Pauela sala (Powell, isla)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.