Permas novads (Perm Krai)
Vikingu laikos Barenca jūras piekraste un tajā ietekošo upju baseins no 9. gadsimta tika dēvēts par Bjarmaland, no kā cēlies mūsdienu Permas nosaukums. 11. gadsimtā tā nokļuva Novgorodas valsts pārvaldē, pēc 1472. gada Maskavas lielkņazistes ietekmē kā Permas novads jeb "Lielā Perma" (Пермь Великая), pēc 1547. gada Krievijas caristes sastāvā. 1582. gada maijā atamana Jermaka vadītie kazaki no Permas novada iebruka Sibīrijas hanistē. Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas šī teritorija ietilpa Sibīrijas guberņā. 1780. gadā izveidoja patstāvīgu Permas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Permas guberņu. 1923. gadā Permas guberņu likvidēja un iekļāva Urālu apgabala sastāvā, vēlāk atkal izveidoja atsevišķu apgabalu, ko nodēvēja par Molotovas apgabalu (1940—1957). 1941. gadā Molotovas apgabala Usoļlaga soda nometnē nometināja no Latvijas deportētos valsts un saimnieciskos darbiniekus, vairums no viņiem gāja bojā, vai tika nošauti pēc šeit darbojošos NKVD izmeklētāju apsūdzību izvirzīšanas.
1925. gada 26. februārī PSRS valdība KPFSR Urālu apgabalā izveidoja Komi Permiešu nacionālo apvidu (Коми-Пермяцкий национальный округ). 1977. gadā to pārdēvēja par Komi Permiešu autonomo apvidu. 2004. gadā Komi Permiešu autonomo apvidu likvidēja, to apvienojot ar Permas apgabalu un izveidojot Permas novadu.
Ģeogrāfiskā karte - Permas novads (Perm Krai)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |