Ģeogrāfiskā karte - Priština (Pristina)

Priština (sr, sq vai Prishtinë) ir Kosovas galvaspilsēta.

Kaut arī starptautiski tiek atzīta par Serbijas pilsētu, pēc 1999. gada Kosovas kara tāpat kā visa Kosova atradās ANO administratīvā (t.s. UNMIK) un NATO militārā (t.s. KFOR) pārziņā. Kopš tā ir jaunizveidotās Kosovas valsts galvaspilsēta. Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt albāņi. Ir neliels skaits serbu, bosniešu un čigānu. Pilsētā ieplūduši daudzi albāņu bēgļi no apkārtējiem apgabaliem, tāpēc tiek lēsts, ka faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā ir ap 500 000.

Senās Romas laikos Prištinas apkārtnē bija pilsēta Ulpiāna (Ulpiana). Bizantijas imperators Justiniāns I to nopostīja, bet pēc tam atjaunoja. Pēc slāvu ierašanās Balkānos Priština kļuva par ievērojamu serbu pilsētu. Karalis Stefans Milutins izvēlējās Prištinu par Serbijas galvaspilsētu. Tā bija Nemaniču un Brankoviču dinastijas karaļu galvaspilsēta līdz liktenīgajai Kosovas kaujai 1389.gadā, kad Osmaņu impērija sakāva apvienotos serbu un bosniešu spēkus.

1459. gadā Osmaņu impērija iekļāva Serbiju impērijas sastāvā. Osmaņu impērijas sastāvā pilsēta ieguva musulmaņu pilsētas iezīmes, jo daudzi iedzīvotāji pievērsās islāmam. 1912. gadā Priština līdz ar Kosovu īsu brīdi iekļāvās Albānijas sastāvā, tomēr 1918. gadā tā tika iekļauta Serbu, horvātu un slovēņu karalistē. Otrā pasaules kara laikā Kosova līdz ar Prištinu tika iekļauta Lielalbānijas sastāvā, tomēr kara beigās tā atkal nokļuva Dienvidslāvijā kā Kosovas sociālistiskā autonomā apgabals galvaspilsēta.

1970. gadā, pēc studentu nemieriem, tika nodibināta neatkarīga Prištinas universitāte, kura kļuva par albāņu kultūras centru. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās, jo albāņiem bija lielāks dzimstības līmenis, kā arī tie intensīvi migrēja uz pilsētu no apkārtējiem apgabaliem. Rezultātā 1980. gados pilsētas iedzīvotāju vairākums bija albāņi. 1990. gadā Slobodana Miloševiča vadītās Dienvidslāvijas varas iestādes likvidēja Kosovas autonomiju. No universitātes tika atlaisti daudzi pasniedzēji un studenti. Kad Kosovas Atbrīvošanas armija sāka cīņu pret serbu varasiestādēm, Prištinā bija diezgan mierīgi, jo tā bija galvenā Kosovas pilsēta, kuru kontrolēja serbu varas iestādes. , kad NATO sāka uzlidojumus Serbijai, Prištinā izcēlās ielu cīņas. Serbu armija veica etniskās tīrīšanas akcijas. Tomēr pēc kara beigām etniskās tīrīšanas akcijas savukārt veica albāņu puse, un no pilsētas tika padzīti apmēram 40 000 serbu iedzīvotāju. Pašlaik Prištinā serbu iedzīvotāju ir mazāk par 2000.