Ģeogrāfiskā karte - Rivnes apgabals (Rivnenska Oblast)

Rivnes apgabals (uk) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos. Robežojas ar Žitomiras apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Hmeļnickas un Ternopiļas apgabaliem dienvidaustrumos, Ļvivas apgabalu dienvidrietumos, Volīnijas apgabalu rietumos, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalu ziemeļos.

Rivnes apgabala teritorija atrodas vēsturiskajā Volīnijas novadā. Pirmo Volīnijas kņazu Vsevolodu 988. gadā iecēla viņa tēvs Kijevas kņazs Vladimirs Svjatoslavičs pārvaldīt savas valsts rietumu daļu pilī, kas tika nosaukta Vladimira vārdā. 12. gadsimta sākumā Volīnijas kņaziste kļuva suverēna un lielkņaza Vladimira Monomaha mazdēls Izjaslavs Mstislavičs izveidoja savu dinastiju, kas sadalīja valsti dalienas kņazistēs. Kijevas lielkņaza dēls Volīnijas Vladimiras kņazs Romāns Mstislavičs no 1199. līdz 1233. gadam ilgstošās cīņās ar ungāru Arpādu dinastijas "Galīcijas un Vladimirijas karaļiem" pievienoja Volīnijas kņazisti saviem īpašumiem un viņa pēcnācēji tika saukti par Galīcijas-Volīnijas kņaziem. Kņazam Danielam Romanovičam 1253. gadā Romas pāvests piešķīra arī titulu Krievijas karalis (rex Rutheniae) un viņa pēcnācēji līdz 14. gadsimtam lietoja titulu Visas Krievzemes, Galīcijas un Vladimiras hercogi" (Dei gratia duces totius Terrae Russuae, Galiciae et Ladimiriae). Pēc Galīcijas mantojuma kara 1392. gadā Volīnijas un Luckas kņazistes ieguva Lietuvas dižkunigaitija.

Pēc Pirmās Polijas dalīšanas apgabala teritorija nokļuva Krievijas impērijas sastāvā ka Volīnijas guberņas austrumu daļa. Pēc Pirmās pasaules kara par kontroli pār apgabala teritoriju karoja Polija un Rietumukrainas Tautas republika. Pēc Rīgas miera līguma 1921. gadā apgabala teritoriju iekļāva Polijas Republikas Volīnijas vojevodistē. Pēc Polijas okupācijas 1939. gadā Volīnijas vojevodisti sadalīja Volīnijas un Rovnas apgabalos un iekļāva Ukrainas PSR.

No 1991. gadā atrodas neatkarīgās Ukrainas Republikas sastāvā.