Šaha Amanata starptautiskā lidosta (Shah Amanat International Airport)
Šaha Amanata starptautiskā lidosta (bn) ir starptautiska lidosta uz dienvidiem no Bangladešas otrās lielākās pilsētas Čitagongas. Lidostu izmanto arī Bangladešas gaisa spēki. Lidosta uzcēla briti Otrā pasaules kara laikā. Lidosta nosaukta 18. gadsimta sūfija šaha Amanata (শাহ আমানত উল্লাহ খান, ?—1809) vārdā.
Neskaitot čārterlidojumus, lidostā regulārus pasažieru aviopārvadājumus 2023. gadā nodrošināja aviosabiedrības Air Arabia, Air Astra, Biman Bangladesh Airlines, Flydubai, Himalaya Airlines, Jazeera Airways, Novoair, Oman Air, SalamAir, US-Bangla Airlines. Bez vietējiem reisiem visu sezonu lidojumi notiek uz 7 ārvalstīm (tās ir AAE, Indija, Katara, Kuveita, Nepāla, Omāna, Saūda Arābija).
Neskaitot čārterlidojumus, lidostā regulārus pasažieru aviopārvadājumus 2023. gadā nodrošināja aviosabiedrības Air Arabia, Air Astra, Biman Bangladesh Airlines, Flydubai, Himalaya Airlines, Jazeera Airways, Novoair, Oman Air, SalamAir, US-Bangla Airlines. Bez vietējiem reisiem visu sezonu lidojumi notiek uz 7 ārvalstīm (tās ir AAE, Indija, Katara, Kuveita, Nepāla, Omāna, Saūda Arābija).
| IATA Code | CGP | ICAO Code | VGEG | FAA Code | |
|---|---|---|---|---|---|
| Telefons | Fakss | Elektroniskais pasts | |||
| Mājaslapa |
Ģeogrāfiskā karte - Šaha Amanata starptautiskā lidosta (Shah Amanat International Airport)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Bangladeša
 |
 |
| Bangladešas karogs | |
Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.
Valūta / Valoda
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |