Ģeogrāfiskā karte - Snova (Nevada, isla)

Snova (Nevada, isla)
Snova (en) vai Nevada (es) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga dienvidrietumos. Ap 5 km platais Mortona šaurums ziemeļaustrumos to atdala no Livingstona salas un Ragidas, bet ap 40 km platais Boida šaurums dienvidaustrumos — no Smita salas. Lielāko daļu salas teritorijas klāj ledājs, kas salas vidienē paceļas virs 250 m vjl. Krasti roboti, piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu.

Salu 1819. gada 19. februārī atklāja britu kapteinis Viljams Smits. Salu ap 1820. gadu aptuveni nokartēja amerikāņu vaļu mednieki un nosauca par Monro salu (Monroe Island) vai nu par godu ASV prezidentam Džeimsam Monro, vai arī Natenjela Pālmera kuģim James Monroe. Saukta arī par Prezidenta salu (President Island) vai Bezilholas salu (Basil Hall's Island). Vēlāk aprakstoši nosaukta par Sniega salu (Snow Isle), nosaukumu kartēs tulkojot arī citās valodās, tajā skaitā spāņu (Isla Nevada). 1821. gada janvārī salu atkārtoti atklāja Krievijas Antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca par Malojaroslavecas salu (остров Малоярославец) par godu 1812. gada kaujas vietai.

 
Ģeogrāfiskā karte - Snova (Nevada, isla)
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Valūta / Valoda  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)