Ģeogrāfiskā karte - Stokholma (Stockholm)

Stokholma (sv) ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz apmēram 980 tūkstošus, kopā ar priekšpilsētām — 1,6 miljonus —, aglomerācijā — 2,4 miljonus. Pilsēta izvietojusies uz 14 salām Baltijas jūras rietumu krastā pie Mēlarena.

Stokholma ir Zviedrijas kultūras, mediju, politikas un ekonomikas centrs. Stokholmas reģions veido vairāk nekā trešdaļu no valsts kopējā IKP, reģions ierindojas starp 10 augstvērtīgākajiem reģioniem Eiropā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Stokholma klasificēta kā alfa globālā pilsēta, tā ir lielākā Skandināvijā. Šis ir galvenais korporāciju vadību centrs Ziemeļvalstīs. Stokholmā atrodas arī dažas no Eiropā visaugstāk novērtētākajām universitātēm, tai skaitā Karolinskas institūts, Stokholmas Ekonomikas skola, Karaliskais Tehnoloģiju institūts un Stokholmas Universitāte. Pilsētā ik gadu notiek Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijas un tās bankets Stokholmas koncertzālē un Stokholmas rātsnamā. Viens no ievērojamākajiem muzejiem pilsētā ir Vāsas muzejs, kas ir Skandināvijā apmeklētākais ar mākslu nesaistītais muzejs. 1950. gadā atklātais pilsētas metro ir pazīstams ar savām izdekorētajām stacijām, tas tiek dēvēts par pasaulē garāko mākslas galeriju. Uz ziemeļiem no pilsētas centra Solnā atrodas Zviedrijas nacionālais futbola stadions, savukārt pilsētas dienvidos atrodas nacionālā iekštelpu arēna. Stokholmā notika 1912. gada vasaras olimpiskās spēles (un 1956. gada vasaras olimpisko spēļu sacensības jāšanā). Stokholmā atrodas Zviedrijas valdība un lielākā daļa tās iestāžu. Tāpat pilsētā ir Zviedrijas karaļa un Zviedrijas premjerministra oficiālās rezidences.

Stokholmas apgabals ticis apdzīvots jau akmens laikmetā 6. tūkstošgadē p.m.ē. Pēc senās zviedru galvaspilsētas Sigtunas sagraušanas jārls Birgers 1252. gadā pret Baltijas jūras vikingiem izveidoja nocietinājumu pie ieejas Mēlarena ezerā. Stokholma bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm, jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Svēlandē. Stokholma ietilpa Hanzas savienībā. Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļuva par cīņas centru pret Dānijas karaļu dinastijas virsvaru.

1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu, 1520. gada 7.—9. novembrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts — dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem. Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.

Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija, kas sasniedza Stokholmu 1713. — 1714. gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.

19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.