Ģeogrāfiskā karte - Taiwan Taoyuan International Airport

Taiwan Taoyuan International Airport
 
 IATA Code TPE  ICAO Code RCTP  FAA Code
 Telefons  Fakss  Elektroniskais pasts
 Mājaslapa  Facebook  Twitter
Ģeogrāfiskā karte - Taiwan Taoyuan International Airport
Ģeogrāfiskā karte
NTU-Campus-Map_math_...
1597x1080
www.math.ntu.edu.tw
map3-www.png
720x1520
assets.piliapp.com
taoyuan-internationa...
1238x773
www.evaair.com
traffic-map-Aviation...
960x860
travel.tycg.gov.tw
Taipei-TPE.jpg
1050x696
planetolog.com
Taiwan_(TPE).png
930x658
aws-cdn.worldtravelg...
map_taiwan_taoyuan_i...
600x800
www.thetravelmentor....
626c96c2f9ad322c5e90...
598x800
i.pinimg.com
71ad56a5343da0172e73...
540x763
i.pinimg.com
5b304a4a6d45fe2d3b95...
540x763
i.pinimg.com
5b4413ecd6803.jpg
721x521
tnimage.taiwannews.c...
tpe_airport_450_wl.p...
450x810
www.airportrentalcar...
map.jpg
500x499
www.novoteltaipeiair...
Taiwan-Taoyuan-Airpo...
560x435
s3.amazonaws.com
Welcome%20to%20Taipe...
600x299
www.acec2008.org
Zeme (teritorija) - Ķīnas Republika
Ķīnas Republika Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas. Plašāk pazīstama kā Taivāna, jo kopš 1970. gadu vidus apzīmējumu Ķīna rietumu pasaulē lieto tikai, lai apzīmētu Ķīnas Tautas Republiku jeb kontinentālo Ķīnu. Starptautiskajās organizācijās tiek dēvēta par Taipejas Ķīnu. Prezidentāla republika, valsts galva ir prezidents, kuru ievēl tautas nobalsošanā kopīgi ar viceprezidentu uz četru gadu termiņu.

Republika iesākās 1911. gada 10. oktobrī, Ķīnas impērijā uzvarot Siņhajas revolūcijai (t.s. Učanas sacelšanās Uhaņā). Republiku oficiāli pasludināja 1912. gada 1. janvārī. Pirmajās Ķīnas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Suņa Jatsena izveidotā Revolucionārā partija, uz kuras bāzes 1919. gadā izveidojās Ķīnas Nacionālistu partija (Gomiņdan, uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem). Republikā varu ātri sagrāba militāristi un līdz 1927. gadam pastāvēja t.s. Beijaņas valdība (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis Juaņs Šikajs kļuva par Ķīnas republikas prezidentu un īslaicīgi, imperatoru. Valsti plosīja pilsoņu karš starp dažādām militārajām kliķēm. No centrālās varas kontroles atšķēlās ārējās provinces (Mandžūrija, Siņdzjana, Tibeta), kas nonāca Japānas, PSRS un Lielbritānijas ietekmē.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
TWD Jaunais Taivānas dolārs (New Taiwan dollar) $ 2
ISO Valoda
ZH Ķīniešu valoda (Chinese language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)