Valjadolida (Valladolid)
Valjadolida (es, ) ir pilsēta Spānijas centrālās daļas ziemeļrietumos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, faktiskais apgabala administratīvais centrs, kā arī Valjadolidas provinces administratīvais centrs. Valjadolida atrodas Pisvergas upes krastos netālu no Esgevas ieteces šajā upē un netālu no Pisvergas ieteces Dvero upē. 2021. gadā pilsētā dzīvoja 299 tūkstoši iedzīvotāju.
Rakstiskajos avotos Valjadolida pirmo reizi pieminēta 1072. gadā, kad Kastīlijas karalis Alfonso VI nodeva šo zemi pārvaldībā augstmanim Pedro Ansuresam. Ansuresa laikā Valjadolida strauji izauga par nozīmīgu pilsētu. 12. gadsimtā, Alfonso VII valdīšanas laikā, Valjadolida kļuva par vienu no Kastīlijas karalistes valdnieka galma uzturešanās vietām (būtībā tā bija karalistes galvaspilsēta). Līdz pat 16. gadsimtam, kad valdīja Felipe II, tajā uzturējās gan Kastīlijas, gan Spānijas karaļa galmi. Īsu brīdi, no 1600. līdz 1606. gadam, Valjadolidā uzturējās arī Felipes III galms. 1469. gadā Valjadolidā apprecējās Kastīlijas Izabella un Aragonas Ferdinands II, kas lika pamatus vēlākās Spānijas izveidei.
Valjadolida ir ievērojama arī ar to, ka šajā pilsētā miris Kristofors Kolumbs.
Rakstiskajos avotos Valjadolida pirmo reizi pieminēta 1072. gadā, kad Kastīlijas karalis Alfonso VI nodeva šo zemi pārvaldībā augstmanim Pedro Ansuresam. Ansuresa laikā Valjadolida strauji izauga par nozīmīgu pilsētu. 12. gadsimtā, Alfonso VII valdīšanas laikā, Valjadolida kļuva par vienu no Kastīlijas karalistes valdnieka galma uzturešanās vietām (būtībā tā bija karalistes galvaspilsēta). Līdz pat 16. gadsimtam, kad valdīja Felipe II, tajā uzturējās gan Kastīlijas, gan Spānijas karaļa galmi. Īsu brīdi, no 1600. līdz 1606. gadam, Valjadolidā uzturējās arī Felipes III galms. 1469. gadā Valjadolidā apprecējās Kastīlijas Izabella un Aragonas Ferdinands II, kas lika pamatus vēlākās Spānijas izveidei.
Valjadolida ir ievērojama arī ar to, ka šajā pilsētā miris Kristofors Kolumbs.
Ģeogrāfiskā karte - Valjadolida (Valladolid)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Spānija
 |
 |
| Spānijas karogs | |
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EU | Basku valoda (Basque language) |
| GL | Galisiešu valoda (Galician language) |
| CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
| OC | Oksitāņu valoda (Occitan language) |
| ES | Spāņu valoda (Spanish language) |
