Venēcija (Provincia di Venezia)
Venēcija (it) ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta. Venēcijas rašanās vēsturiski saistās ar dramatiskiem notikumiem Romas impērijā 4. gadsimtā, kad tai novājinoties, Apenīnu pussalu arvien biežāk pārpludināja iekarotāju karapūļi. Venēcijai un lagūnai, kurā tā izvietojusies, UNESCO 1987. gadā piešķīra Pasaules kultūras mantojuma statusu.
Venēcija ar 415 km² lielo platību un vairāk nekā 260 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju ir viens no populārākajiem tūrisma centriem Eiropā. Pilsēta ir izvietojusies uz 117 nelielām salām, kuras savieno 378 tilti, lielākā daļa no tiem ir veidoti no akmens. Venēcijas daudzās salas, no kurām daļa ir mākslīgas, sadala lielāku un mazāku kanālu tīkls. Relatīvi lielākie ir trīs kanāli — Lielais Kanāls, kas "S" burta veidā šķērso visu pilsētas teritoriju, Džideka kanāls un Sv. Marka kanāls. Tikai 20. gadsimta sākumā, Benito Musolīni valdīšanas laikā, tika uzbūvēts tilts, kas savieno Venēciju ar cietzemi.
Pilsētas dzīvi un tās tālāko pastāvēšanu apdraud virkne problēmu. Viena no nopietnākajām ir tās applūšanas draudi, kuru nopietnību apliecināja katastrofiski plūdi 1966. gadā. Galvenais draudu faktors ir seklā Veneto lagūna, kuras ūdens līmenis spēcīga vēja iespaidā var būtiski paaugstināties. Līdz ar to ūdens pa daudzajiem Venēcijas kanāliem var viegli nonākt jebkurā pilsētas vietā.
Venēcija ar 415 km² lielo platību un vairāk nekā 260 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju ir viens no populārākajiem tūrisma centriem Eiropā. Pilsēta ir izvietojusies uz 117 nelielām salām, kuras savieno 378 tilti, lielākā daļa no tiem ir veidoti no akmens. Venēcijas daudzās salas, no kurām daļa ir mākslīgas, sadala lielāku un mazāku kanālu tīkls. Relatīvi lielākie ir trīs kanāli — Lielais Kanāls, kas "S" burta veidā šķērso visu pilsētas teritoriju, Džideka kanāls un Sv. Marka kanāls. Tikai 20. gadsimta sākumā, Benito Musolīni valdīšanas laikā, tika uzbūvēts tilts, kas savieno Venēciju ar cietzemi.
Pilsētas dzīvi un tās tālāko pastāvēšanu apdraud virkne problēmu. Viena no nopietnākajām ir tās applūšanas draudi, kuru nopietnību apliecināja katastrofiski plūdi 1966. gadā. Galvenais draudu faktors ir seklā Veneto lagūna, kuras ūdens līmenis spēcīga vēja iespaidā var būtiski paaugstināties. Līdz ar to ūdens pa daudzajiem Venēcijas kanāliem var viegli nonākt jebkurā pilsētas vietā.
Ģeogrāfiskā karte - Venēcija (Provincia di Venezia)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
Itālijas karogs |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
FR | Franču valoda (French language) |
IT | Itāļu valoda (Italian language) |
CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
DE | Vācu valoda (German language) |