Vilja las Estreljasa (Villa Las Estrellas)
Vilja las Estreljasa (es — ‘Zvaigžņu pilsēta’) ir Čīlei piederīga apdzīvotā vieta Antarktikā, viena no divām civilajām apdzīvotajām vietām kontinentā (otrā ir Argentīnas Fortina Sarhento Kabrala Triniti pussalā). Izvietojusies Dienvidšetlendas salu arhipelāga lielākās salas Karaļa Džordža salas dienvidrietumos, no ledus brīvajā Faildsa pussalā Maksvela līča krastā.
Pilsēta dibināta 1984. gada 9. aprīlī, nodalot Kara flotes pakļautībā esošo Eduardofrejas un Rodolfomaršas polārstaciju civilās struktūras. 1995. gadā pilsētiņā tika izvietota INACH polārstacija Hulioeskudero. Cieši blakus pilsētiņai strauta otrā krastā atrodas Krievijas polārstacija Belinshauzena, divus kilometrus uz dienvidiem — Ķīnas polārstacija Čančena, 3,5 km uz ziemeļaustrumiem — Urugvajas polārstacija Artigasa, 1 km uz ziemeļrietumiem — Tenjentes Rodolfo Marša Martina lidosta.
Pilsētiņa izvietojusies Čīles Antarktiskās Teritorijas daļā, kas pārklājas ar Argentīnas Antarktikas un Britu Antarktiskās teritorijas pretenzijām. Administratīvi ietilpst Magelanesas un Čīles Antarktikas reģiona Čīles Antarktikas provincē, veidojot Antartikas komūnu, kurai nav pašai savas administrācijas (tiek pārvaldīta no provinces centra Puertoviljamsas).
Pilsētiņas apbūve veidojas no 18 moduļiem, kuru platība ir 72 vai 90 m². Tos pārsvarā apdzīvo Čīles Gaisa spēku un Civilās aviācijas pārvaldes personāls ar ģimenēm, kā arī polārstaciju pētnieki un apkalpojošais personāls. Pilsētiņā ir skola, pasts, bibliotēka, banka, hospitālis un katoļu kapela. Nodrošināti telefona, interneta un kopš 2005. gada mobilā telefona sakari. Darbojas radio un TV stacija. Iedzīvotāju skaits svārstās no 80 ziemas sezonā līdz vairāk kā 150 vasarā.
Pilsēta dibināta 1984. gada 9. aprīlī, nodalot Kara flotes pakļautībā esošo Eduardofrejas un Rodolfomaršas polārstaciju civilās struktūras. 1995. gadā pilsētiņā tika izvietota INACH polārstacija Hulioeskudero. Cieši blakus pilsētiņai strauta otrā krastā atrodas Krievijas polārstacija Belinshauzena, divus kilometrus uz dienvidiem — Ķīnas polārstacija Čančena, 3,5 km uz ziemeļaustrumiem — Urugvajas polārstacija Artigasa, 1 km uz ziemeļrietumiem — Tenjentes Rodolfo Marša Martina lidosta.
Pilsētiņa izvietojusies Čīles Antarktiskās Teritorijas daļā, kas pārklājas ar Argentīnas Antarktikas un Britu Antarktiskās teritorijas pretenzijām. Administratīvi ietilpst Magelanesas un Čīles Antarktikas reģiona Čīles Antarktikas provincē, veidojot Antartikas komūnu, kurai nav pašai savas administrācijas (tiek pārvaldīta no provinces centra Puertoviljamsas).
Pilsētiņas apbūve veidojas no 18 moduļiem, kuru platība ir 72 vai 90 m². Tos pārsvarā apdzīvo Čīles Gaisa spēku un Civilās aviācijas pārvaldes personāls ar ģimenēm, kā arī polārstaciju pētnieki un apkalpojošais personāls. Pilsētiņā ir skola, pasts, bibliotēka, banka, hospitālis un katoļu kapela. Nodrošināti telefona, interneta un kopš 2005. gada mobilā telefona sakari. Darbojas radio un TV stacija. Iedzīvotāju skaits svārstās no 80 ziemas sezonā līdz vairāk kā 150 vasarā.
Ģeogrāfiskā karte - Vilja las Estreljasa (Villa Las Estrellas)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.