Vindmilas salas (Windmill Islands)
Vindmilas salas ir no ledus brīvu klinšainu salu arhipelāgs Austrumantarktīdas piekrastē. Izvietotas Vinsēnas līča ziemeļaustrumos Bada krastā rietumos no Lo leduskupola. Arhipelāgs sastāv no vairākām salu grupām:
* Ziemeļu grupa (Sveina salas un Kronka salas iepretī Klārka un Mičela pussalām) sastāv pārsvarā no zemām klinšu saliņām 5 km joslā gar piekrasti.
* Dienvidu grupa (starp Mičela pussalu un Vanderforda glečeru) sastāv no līdz pat 100 m augstām klinšu salām, starp kurām ir arhipelāga lielākās Holla, Forda un Herringa salas.
* Jūras salu grupa sastāv no divām no krasta attālāk esošām salu grupām - Donovana salas (9,5 km no Klārka pussalas) un Freizera salas (16 km no Beilija pussalas).
Salas pirmoreiz tika nokartētas pēc operācijas Highjump gaitā veiktajām aerofotogrāfijām (1946-1947). Nosauktas par godu amerikāņu antarktiskās operācijas Windmill personālam, kas Holla salā 1947. gadā ierīkoja aerofotogrāfēšanas atbalsta punktu.
Vindmilas salās gada vidējā temperatūra svārstās no vasarā 0,3 °C līdz -14,9 °C ziemā. Maksimālā un minimālā novērotā temperatūra ir 9,2 °C un -41 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ir 175 mm gadā (pārsvarā sniega veidā). 96 dienas gadā vēja ātrums pārsniedz 54 km/h.
Salās novērojama bagātīga jūrasputnu un zīdītāju daudzveidība. Zīdītāji pārstāvēti ar piecu sugu roņiem (visvairāk Vedela roņi), putni - ar pingvīniem, vētrasputniem, klijkaijām.
Divām teritorijām Vindmilas salās piešķirts speciāli aizsargājamas teritorijas statuss: Freizera salām 16 km no piekrastes un Arderija un Odberta salām Sparksa līcī dienvidos no Mičela pussalas.
* Ziemeļu grupa (Sveina salas un Kronka salas iepretī Klārka un Mičela pussalām) sastāv pārsvarā no zemām klinšu saliņām 5 km joslā gar piekrasti.
* Dienvidu grupa (starp Mičela pussalu un Vanderforda glečeru) sastāv no līdz pat 100 m augstām klinšu salām, starp kurām ir arhipelāga lielākās Holla, Forda un Herringa salas.
* Jūras salu grupa sastāv no divām no krasta attālāk esošām salu grupām - Donovana salas (9,5 km no Klārka pussalas) un Freizera salas (16 km no Beilija pussalas).
Salas pirmoreiz tika nokartētas pēc operācijas Highjump gaitā veiktajām aerofotogrāfijām (1946-1947). Nosauktas par godu amerikāņu antarktiskās operācijas Windmill personālam, kas Holla salā 1947. gadā ierīkoja aerofotogrāfēšanas atbalsta punktu.
Vindmilas salās gada vidējā temperatūra svārstās no vasarā 0,3 °C līdz -14,9 °C ziemā. Maksimālā un minimālā novērotā temperatūra ir 9,2 °C un -41 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ir 175 mm gadā (pārsvarā sniega veidā). 96 dienas gadā vēja ātrums pārsniedz 54 km/h.
Salās novērojama bagātīga jūrasputnu un zīdītāju daudzveidība. Zīdītāji pārstāvēti ar piecu sugu roņiem (visvairāk Vedela roņi), putni - ar pingvīniem, vētrasputniem, klijkaijām.
Divām teritorijām Vindmilas salās piešķirts speciāli aizsargājamas teritorijas statuss: Freizera salām 16 km no piekrastes un Arderija un Odberta salām Sparksa līcī dienvidos no Mičela pussalas.
Ģeogrāfiskā karte - Vindmilas salas (Windmill Islands)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.