Ģeogrāfiskā karte - Volīnijas apgabals (Volynska Oblast)

Volīnijas apgabals (Volynska Oblast)
Volīnijas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Ļvivas apgabalu dienvidrietumos, Rivnes apgabalu dienvidaustrumos un austrumos, kā arī ar Brestas apgabalu Baltkrievijā, ziemeļos un Poliju rietumos.

Volīnijas apgabals ir daļa no vēsturiskā Volīnijas novada. Senatnē bija Kijevas Krievzemes daļa, un šeit atradās viens no Kijevas Krievzemes centriem - Volīnijas Vladimiras pilsēta. Pēc Kijevas Krievzemes pakāpeniskas sabrukšanas apgabals kļuva par Volīnijas kņazistes centru, vēlāk iekļaujoties Galīcijas-Volīnijas karalistē. No 1392. gada - Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 1569. gadā iekļāvās kopējā Lietuvas-Polijas valstī. Pēc Polijas dalīšanām 1793. un 1795. gadā apgabals nokļuva Krievijas impērijas sastāvā līdz pat Pirmā pasaules kara beigām, kad apgabals iekļāvās Polijas valstī.

Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā apgabalu ieņēma PSRS karaspēks, un tas tika iekļauts Ukrainas PSR sastāvā. Tika veikta masveida represijas un izvešanas pret apgabala iedzīvotājiem. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS to ieņēma vācu karaspēks un iekļāva Ukrainas reihskomisariāta Volīnijas-Podolijas ģenerālapgabalā (Generalbezirk Wolhynien-Podolien) ar centru Luckā. Holokaustā tika iznīcināta lielākā daļa no apgabala ebrejem, kuri mazpilsētās nereti veidoja iedzīvotāju vairākumu. Kaujinieki no UPA izvērsa represijas pret poļu iedzīvotājiem. Apgabalā darbojās arī poļu Armia Krajowa kaujinieki.

Pēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Volīnijas apgabals bija Ukrainas PSR sastāvā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Volīnijas apgabals (Volynska Oblast)
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs
Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Ģeogrāfiskā karte - UkrainaUkraine_relief_location_map.jpg
Ukraine_relief_locat...
1720x1157
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_adm93.jpg
ukraine_adm93.jpg
1000x1045
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - UkrainaUkraine_regions_map.png
Ukraine_regions_map....
2600x1764
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_pol_1991.jpg
ukraine_pol_1991.jpg
1034x1080
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukraina1546px-Ukraine_location_map.svg.png
1546px-Ukraine_locat...
1546x1038
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
UAH Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) â‚´ 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
PL Poļu valoda (Polish language)
UK Ukraiņu valoda (Ukrainian language)
HU Ungāru valoda (Hungarian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Moldova 
  •  Polija 
  •  Rumānija 
  •  Slovākija 
  •  Ungārija