Ģeogrāfiskā karte - Zvartnocas starptautiskā lidosta (Zvartnots International Airport)

Zvartnocas starptautiskā lidosta (Zvartnots International Airport)
Zvartnocas starptautiskā lidosta (hy) ir starptautiska lidosta 15 kilometrus uz rietumiem no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas. Lielākā lidosta valstī. Apkalpo valsts galvaspilsētu.

Lidosta tika atklāta 1961. gadā. Vairākkārt renovēta.

Neskaitot čārterlidojumus, lidostā regulārus pasažieru aviopārvadājumus 2023. gadā nodrošināja aviosabiedrības Aegean Airlines, Aeroflot, Air Arabia, Air Cairo, Air Frances, Air Moldova, airBaltic, Aircompany Armenia, Armenia Airways, Austrian Airlines, Azimuth, Belavia, Brussels Airlines, Cham Wings Airlines, Condor, Cyprus Airways, Fly Arna, Fly Baghdad, Flydubai, FlyErbil, FlyOne, FlyOne Armenia, Georgian Airways, IrAero, Iran Air, Iran Airtour, Israir Airlines, Polijas aviolīnijas LOT, Lufthansa, Middle East Airlines, Pegasus Airlines, Qatar Airways, Qeshm Air, Red Wings Airlines, Rossiya Airlines, SCAT Airlines, Shirak Avia, Transavia France, Utair, Wizz Air. Visu sezonu lidojumi notiek uz 24 valstīm (tās ir AAE, Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Ēģipte, Francija, Grieķija, Gruzija, Irāka, Irāna, Itālija, Izraēla, Katara, Kazahstāna, Kipra, Krievija, Latvija, Libāna, Lietuva, Moldova, Polija, Sīrija, Turcija, Vācija), bet sezonāli — arī uz Melnkalni.

 
 IATA Code EVN  ICAO Code UDYZ  FAA Code
 Telefons  Fakss  Elektroniskais pasts
 Mājaslapa Hipersaite  Facebook  Twitter
Ģeogrāfiskā karte - Zvartnocas starptautiskā lidosta (Zvartnots International Airport)
Zeme (teritorija) - Armēnija
Armēnijas karogs
Armēnija (hy; Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda — armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.

No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un Turcijas teritorijā pastāvēja Urartijas jeb Urartu lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā Vana), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem — Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija satrapija Ahemenīdu Persijas impērijā, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie Vidusjūras. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par Romas impērijas provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286—330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts, vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
AMD Armēnijas drams (Armenian dram) ֏ 2
ISO Valoda
HY Armēņu valoda (Armenian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Azerbaidžāna 
  •  Gruzija 
  •  Irāna 
  •  Turcija