Ģeogrāfiskā karte - Čerņivci (Chernivtsi urban raion)

Čerņivci (Chernivtsi urban raion)
Čerņivci (uk) ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Čerņivcu apgabala administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala vidienē Prutas upes krastos 540 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Administratīvi pilsēta iedalās trijos rajonos. Kopā apkārtējiem rajoniem veido monocentrisku Čerņivcu aglomerāciju ar 720 tūkstošiem iedzīvotāju.

Čerņivci ir Bukovinas vēsturiskā galvaspilsēta un līdzās Ļvivai ir viens no Rietumukrainas kultūras centriem. Arhitektūras ansamblis «Bukovinas un Dalmācijas metropolīta rezidence» ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Nocietinātu apdzīvotu vietu tagadējās pilsētas vietā ap 12. gadsimtu dibinājis Galīcijas kņazs Jaroslavs Osmomisls. Cietoksni ar amatnieku ciematu ap to caukuši par Černu vai Černu pie Prutas (Чернъ на Прутѣ). Cietoksnis nopostīts 1259. gadā pēc Zelta ordas tumenbaši Boroldaja pavēles. Jauna pilsēta uzbūvēta Prutas augstajā krastā. Pēc Galīcijas—Volīnijas kņazistes sabrukuma 14. gadsimta vidū Čerņivci nonāk Ungārijā un Polijā, līdz 1359. gadā tos iekļauj Moldāvijas kņazistē.

Vēstures avotos Čerņivci pirmo reizi minēti 1408. gadā (ro). Stefana III laikā Čerņivci jau bijuši pilsēta. 1488. gadā tiem piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1538. gadā pilsētu iekaroja Osmaņu impērija, bet 1774. gadā pakļāva Austrijas impērija. 19. gadsimta vidū sākās strauja pilsētas saimnieciskā un kultūras attīstība; 1875. gadā dibināta Čerņivcu Universitāte. Apmēram trešā daļa iedzīvotāju bija ebreji, kam bija nozīmīga loma pilsētas un apgabala pārvaldē un kultūras dzīvē. 1908. gadā Čerņivcos notika pirmā starptautiskā jidiša konference.

Pēc Austroungārijas sabrukuma un Pirmā pasaules kara Bukovina tika pievienota Rumānijas karalistei, bet palika ukraiņu kultūras centrs. Pēc Besarābijas un Bukovinas aneksijas 1940. gadā pilsēta nonāca Padomju Savienībā Ukrainas PSR sastāvā. Pēc 2. pasaules kara Čerņivci kļuva par apgabala centru.

 
Ģeogrāfiskā karte - Čerņivci (Chernivtsi urban raion)
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs
Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_adm93.jpg
ukraine_adm93.jpg
1000x1045
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukraina1546px-Ukraine_location_map.svg.png
1546px-Ukraine_locat...
1546x1038
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - UkrainaUkraine_regions_map.png
Ukraine_regions_map....
2600x1764
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukraina2000px-Map_of_Ukraine_en.svg.png
2000px-Map_of_Ukrain...
2000x1488
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ukrainaukraine_pol_1991.jpg
ukraine_pol_1991.jpg
1034x1080
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
UAH Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) â‚´ 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
PL Poļu valoda (Polish language)
UK Ukraiņu valoda (Ukrainian language)
HU Ungāru valoda (Hungarian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Moldova 
  •  Polija 
  •  Rumānija 
  •  Slovākija 
  •  Ungārija