Ģeogrāfiskā karte - Ņūkāsla pie Tainas (Newcastle upon Tyne)

Ņūkāsla pie Tainas (en), bieži saīsināti Ņūkāsla, ir pilsēta (city) Ziemeļaustrumanglijā pie Tainas upes ietekas Ziemeļjūrā. Tainas un Vīras aglomerācijas galvenais centrs. Pilsētas un apkārtnes iedzīvotājus dēvē par džordijiem (geordies). Vēsturiski svarīgs ogļu tirdzniecības centrs.

Pilsētas pirmsākumi meklēkami mūsu ēras II gs., kad romiešu imperators Adriāns pilsētas mūsdienu teritorijā nodibināja apmetni Ponseliju (Pons Aelius). Mūsdienās no tā laika apbūves redzama Adriāna vaļņa atliekas, kuras redzamas vairākās vietās pilsētā. Kad romieši pameta Britāniju, pilsēta ietilpa anglosakšu Nortumberlendas karalistē, un bija pazīstama kā Monkčestra (Monkchester). 1080. gadā, pēc sacelšanās pret normāņiem, pilsētu pilnībā nopostīja bīskaps Odo.

Tomēr Vilhelma Iekarotāja dēls Normandijas hercogs Robērs III, apzinoties vietas stratēģisko nozīmi, uzcēla šeit koka pili, kuru nosauca par Novum Castellum/New Castle (Jaunā pils), no kurienes pilsētas mūsdienu nosaukums. Viduslaikos Ņūkāsla bija Anglijas ziemeļu robežpilsēta. Vairākkārt tai uzbruka skotu karaspēks, bet 1174. gadā Ņūkāslā tika ieslodzīts Skotijas karalis Viljams I.

Anglijas karalis Čārlzs I XVII gadsimtā piešķīra Ņūkāslai tiesības tirgoties ar Austrumanglijas oglēm, un šis monopols labvēlīgi ietekmēja pilsētas attīstību. Anglijas pilsoņu kara laikā Ņūkāsla atbalstīja karali, tāpēc 1644. gadā tai uzbruka parlamenta piekritēji, kuru atbalsta bāze bija Sanderlenda.

18. gadsimtā Ņūkāsla līdz ar Londonu, Oksfordu un Kembridžu bija viens no angļu grāmatu izdošanas centriem. 19. gadsimtā Ņūkāslā strauji attīstījās smagā rūpniecība un tā bija viens no rūpnieciskās revolūcijas centriem. 20. gadsimta vidū smagā rūpniecība Ņūkāslā panīka.