Ģeogrāfiskā karte - Ņūkāsla pie Tainas (Newcastle upon Tyne)

Ņūkāsla pie Tainas (Newcastle upon Tyne)
Ņūkāsla pie Tainas (en), bieži saīsināti Ņūkāsla, ir pilsēta (city) Ziemeļaustrumanglijā pie Tainas upes ietekas Ziemeļjūrā. Tainas un Vīras aglomerācijas galvenais centrs. Pilsētas un apkārtnes iedzīvotājus dēvē par džordijiem (geordies). Vēsturiski svarīgs ogļu tirdzniecības centrs.

Pilsētas pirmsākumi meklēkami mūsu ēras II gs., kad romiešu imperators Adriāns pilsētas mūsdienu teritorijā nodibināja apmetni Ponseliju (Pons Aelius). Mūsdienās no tā laika apbūves redzama Adriāna vaļņa atliekas, kuras redzamas vairākās vietās pilsētā. Kad romieši pameta Britāniju, pilsēta ietilpa anglosakšu Nortumberlendas karalistē, un bija pazīstama kā Monkčestra (Monkchester). 1080. gadā, pēc sacelšanās pret normāņiem, pilsētu pilnībā nopostīja bīskaps Odo.

Tomēr Vilhelma Iekarotāja dēls Normandijas hercogs Robērs III, apzinoties vietas stratēģisko nozīmi, uzcēla šeit koka pili, kuru nosauca par Novum Castellum/New Castle (Jaunā pils), no kurienes pilsētas mūsdienu nosaukums. Viduslaikos Ņūkāsla bija Anglijas ziemeļu robežpilsēta. Vairākkārt tai uzbruka skotu karaspēks, bet 1174. gadā Ņūkāslā tika ieslodzīts Skotijas karalis Viljams I.

Anglijas karalis Čārlzs I XVII gadsimtā piešķīra Ņūkāslai tiesības tirgoties ar Austrumanglijas oglēm, un šis monopols labvēlīgi ietekmēja pilsētas attīstību. Anglijas pilsoņu kara laikā Ņūkāsla atbalstīja karali, tāpēc 1644. gadā tai uzbruka parlamenta piekritēji, kuru atbalsta bāze bija Sanderlenda.

18. gadsimtā Ņūkāsla līdz ar Londonu, Oksfordu un Kembridžu bija viens no angļu grāmatu izdošanas centriem. 19. gadsimtā Ņūkāslā strauji attīstījās smagā rūpniecība un tā bija viens no rūpnieciskās revolūcijas centriem. 20. gadsimta vidū smagā rūpniecība Ņūkāslā panīka.

 
Ģeogrāfiskā karte - Ņūkāsla pie Tainas (Newcastle upon Tyne)
Zeme (teritorija) - Apvienotā Karaliste
Apvienotās Karalistes karogs
Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju. Valsts iedzīvotājus sauc par britiem.

Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
GBP Sterliņu mārciņa (Pound sterling) £ 2
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
GD Gēlu valodas (Gaelic language)
CY Velsiešu valoda (Welsh language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Īrija 
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...
Pilsēta, Ciems,...