Serbu valoda
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā. Tā ir Serbijas valsts valoda un viena no Bosnijas un Hercegovinas valsts valodām. Serbu valoda ir ļoti tuva un pat savstarpēji saprotama ar horvātu, bosniešu un melnkalniešu valodām.
No 11. gadsimta serbu valoda tika pierakstīta glagolicas alfabētā. Vēlāk rakstība tika nomainīta pret kirilicu. Pašlaik izmantoto kirilicas rakstību 1812. gadā izveidoja serbu valodnieks Vuks Karadžičs. Serbu valoda galvenokārt tiek pierakstīta, izmantojot tieši kirilicu, lai gan nereti izmanto arī latīņu alfabētu. Serbu valodā atrodami daudzi aizguvumi no grieķu un turku valodām, kā arī mūsdienās ienāk daudzi vārdi no citām pasaules valodām.
Līdz 19. gadsimta vidum nebija standartizēta serbu valodas rakstības forma, lai gan tai bija plaša literatūra. 1850. gadā grupa serbu un horvātu rakstnieku un valodnieku nolēma izveidot standartizētu rakstības formu, kas balstījās uz plaši izmantotā štokaviešu dialekta.
No 11. gadsimta serbu valoda tika pierakstīta glagolicas alfabētā. Vēlāk rakstība tika nomainīta pret kirilicu. Pašlaik izmantoto kirilicas rakstību 1812. gadā izveidoja serbu valodnieks Vuks Karadžičs. Serbu valoda galvenokārt tiek pierakstīta, izmantojot tieši kirilicu, lai gan nereti izmanto arī latīņu alfabētu. Serbu valodā atrodami daudzi aizguvumi no grieķu un turku valodām, kā arī mūsdienās ienāk daudzi vārdi no citām pasaules valodām.
Līdz 19. gadsimta vidum nebija standartizēta serbu valodas rakstības forma, lai gan tai bija plaša literatūra. 1850. gadā grupa serbu un horvātu rakstnieku un valodnieku nolēma izveidot standartizētu rakstības formu, kas balstījās uz plaši izmantotā štokaviešu dialekta.
Zeme (teritorija)
-
Bosnija un Hercegovina
Bosnija un Hercegovina (hr, sr) ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa. Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar Horvātiju, austrumos ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Melnkalni. Valstij arī ir neliela izeja uz Adrijas jūru.
2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu. 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu. -
Kosova
Kosova (sq, sr), oficiāli Kosovas Republika (sq, sr) ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no Serbijas ir atzinušas 101 no 193 ANO dalībvalstīm.
Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Eiropas Savienības Padome ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu. -
Melnkalne
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Tās krastus apskalo Adrijas jūra. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā — Cetiņe.
Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā. Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts. -
Serbija
Serbija (sr) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.
Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī. -
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija (mk), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no vēsturiskā Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Tā ir iekšzemes valsts. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 virsotnes, kas augstākas par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri.
Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Citas lielākās pilsētas ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Valsts platība ir 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet nacionālā valūta ir denars.
