Valoda - Serbu valoda

Valoda  >  Serbu valoda

Serbu valoda

Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbohorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Maķedonijā. Tā ir Serbijas valsts valoda un viena no Bosnijas un Hercegovinas valsts valodām. Serbu valoda ir ļoti tuva un pat savstarpēji saprotama ar horvātu, bosniešu un melnkalniešu valodām.

No 11. gadsimta serbu valoda tika pierakstīta glagolicas alfabētā. Vēlāk rakstība tika nomainīta pret kirilicu. Pašlaik izmantoto kirilica rakstību 1812. gadā izveidoja serbu valodnieks Vuks Karadžičs. Serbu valoda galvenokārt tiek pierakstīta, izmantojot tieši kirilicu, lai gan nereti izmanto arī latīņu alfabēts. Serbu valodā ir atrodami daudzi aizguvumi no grieķu un turku valodām, kā arī mūsdienās ienāk daudzi vārdi no citām pasaules valodām.

Līdz 19. gadsimta vidum nebija standartizēta serbu valodas rakstības forma, lai gan tai bija plaša literatūra. 1850. gadā grupa serbu un horvātu rakstnieki un valodnieki nolēma izveidot standartizētu rakstības formu, kas balstījās uz plaši izmantoto štokaviešu dialektu.

Zeme (teritorija)

Bosnija un Hercegovina

Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa.

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.

Kosova

Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no Serbijas atzinusi tikai daļa no ANO dalībvalstīm.

Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Eiropas Savienības Padome ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.

Maķedonija

Maķedonija, oficiālais pašnosaukums Maķedonijas Republika, pagaidu oficiālais nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Поранешна Југословенска Република Македонија), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas uz Balkānu pussalas. Valsts ir viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, kura pasludināja neatkarību 1991. gadā. Maķedonija aizņem aptuveni 38% no kopējās Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains. Lai gan tā ir iekšzemes valsts, tai ir vairāk nekā 50 ezeri un 16 kalni, kas ir augstāki par 2000 metriem.

Maķedonija ir suverēna, neatkarīga , demokrātiska , un labklājīga valsts. Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 506 926 iedzīvotājiem (2004.). Citas lielākās pilsētās ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Maķedonijas platība 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009.), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet oficiālā valūta ir Maķedonijas dinārs.

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Tās krastus apskalo Adrijas jūra.

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.

Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.

Valoda

Serbian language (English)  Lingua serba (Italiano)  Servisch (Nederlands)  Serbe (Français)  Serbische Sprache (Deutsch)  Língua sérvia (Português)  Сербский язык (Русский)  Idioma serbio (Español)  Język serbski (Polski)  塞尔维亚语 (中文)  Serbiska (Svenska)  Limba sârbă (Română)  セルビア語 (日本語)  Сербська мова (Українська)  Сръбски език (Български)  세르비아어 (한국어)  Serbian kieli (Suomi)  Bahasa Serbia (Bahasa Indonesia)  Serbų kalba (Lietuvių)  Serbisk (Dansk)  Srbština (Česky)  Sırpça (Türkçe)  Српски језик (Српски / Srpski)  Serbia keel (Eesti)  Srbčina (Slovenčina)  Szerb nyelv (Magyar)  Srpski jezik (Hrvatski)  ภาษาเซอร์เบีย (ไทย)  Srbščina (Slovenščina)  Serbu valoda (Latviešu)  Σερβική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Serbia (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com